Aizved mani uz Slīteres siliem,
kad tur sila purenes zied.
Man tik bieži šai dzīvē ir vīlies,
gribas kaut ko no tīra mazliet.
Aizved mani, es lūdzos un prasu,
bet tu brīnies un pieri rauc.
Es tev liekos kâ meitene maza,
kuŗai aplam daudz vaļas ļauts.
Aizved mani uz Morica salu,
kad tur ozoliem lapas sāk plaukt.
Man šai dzīvē tik bieži ir salis,
gribas sauli par māsu reiz saukt.
Aizved mani, es lūdzos un prasu,
bet tu brīnies un pieri rauc.
Es tev liekos kâ meitene maza,
kuŗai aplam daudz vaļas ļauts.
Aizved mani no draugiem, no radiem,
aizved mani no dienas, no nakts.
Lai es pabūtu ārpus gadiem,
ārpus visa, kas tajos reiz rakts.
Aizved mani, es lūdzos un prasu,
bet tu brīnies un pieri rauc.
Es tev liekos kâ meitene maza,
kuŗai aplam daudz vaļas ļauts.