Kā putns naktī riņķo tavas
Domas caur telpu un laiku...
Meklējot atbildi...
...atbildi uz jautājumu, kas ilgu laiku
jau tavā dvēselē deg...
Bet tu jūties nobijies patiesības priekšā, kura tavus
Sapņus izposta
Aukstums plūst caur tavām vēnām...
Tu jūti tumsu sevī...
...un sāpes sauc tavu vārdu, kā jau
tūkstošiem reižu iepriekš
Nevari saprast, nevari vairs ilgāk gaidīt...
...bet tu nevari virzīties tālāk...
Tavs skatiens klusībā pievēršas tavam spoguļattēlam...
tu redzi ēnu sveču gaismā
Tu nevari noticēt tam, ko tu redzi...
...un tava sirds sašķīst...