Es nezinu, kas tu esi,
kur es tevi atrast varu.
Un izmisums pieaug manī,
Vai es tevi kaut kad redzēšu
Tu esi tik tālu prom
caur savu dvēseli dzenoties pakaļ sāpēm
es ilgojos pēc tevis,
tomēr tu man paliec nezināma.
No attāluma redzu es tevi
un tavu acu skatiens tik skumjš
esmu tik tālu prom no tevis
un nevaru būt kopā ar tevi.
Mēs nekad nestaigāsim cauru nakti,
neviena diena nebūs gaiša priekš mums
viss, kas mums ir palicis ir mūsu sapņi
kuros mēs atkal satiksimies.
Mēs nekad neļausim mums pieskarties
mēs esam nolādēti uz visiem laikiem
un mūsu spārni sadegs,
mēģinot būt vienotiem.
Es nezinu, kur tu esi
neviens ceļš neved pie tevis,
ilgas tur manu sirdi,
es jūtu tevi blakus man.
Paradīze ir tik tuvu
un tomēr nolemts vientulībai
un mana cerība mirst
paliek man mūžīgi nezināma.
No attāluma redzu es tevi
un atkal tu sauc manu vārdu
tikai spārnu vēziena attālumā
un tomēr nekad vienoti.
Mēs nekad nestaigāsim cauru nakti,
neviena diena nebūs gaiša priekš mums
viss, kas mums ir palicis ir mūsu sapņi
kuros mēs atkal satiksimies.
Mēs nekad neļausim mums pieskarties,
mēs esam nolādēti uz visiem laikiem
un mūsu spārni sadegs,
mēģinot būt vienotiem.
Mēs nekad nestaigāsim cauru nakti,
un mūsu spārni sadegs.
Es nezinu, kas tu esi,
kur es tevi atrast varu.
Un izmisums pieaug manī,
Vai es tevi kaut kad redzēšu
Tu esi tik tālu prom
caur savu dvēseli dzenoties pakaļ sāpēm
es ilgojos pēc tevis,
tomēr tu man paliec nezināma.
Mēs nekad nestaigāsim cauru nakti,
neviena diena nebūs gaiša priekš mums
viss, kas mums ir palicis ir mūsu sapņi
kuros mēs atkal satiksimies.
Mēs nekad neļausim mums pieskarties,
mēs esam nolādēti uz visiem laikiem
un mūsu spārni sadegs,
mēģinot būt vienotiem.