Il n'aurait fallu [Latvian translation]

Vajadzēja tik

Vēl vienu brīdi

Lai atnāktu nāve

Bet kāda kaila roka

Tad pietuvojās

Un paņēma manējo

Tā atdeva atpakaļ

Zaudētās krāsas

Šīm dienām un nedēļām

Tās patiesums

Bezgalīgajā vasarā

Ar cilvēcīgām lietām

Man, kas trīcēja

Vienmēr nez

No kādām dusmām

Ar divām rokām pietika

Lai dotu manai dzīvei

Lielu kausu gaisa

Tikvien kustība

Šis žests miegā

Viegls, kas man pieskaŗas

Mierīga elpa

Smalkāka par rasu

Uz mana pleca

Piere, kas pieskaŗas

Man naktī

Divas plati atvērtas acis

Un viss man likās

Kâ labības lauks

Šīs ziemas vidū

Skaists dārzs

Zaļojošs, kur pēkšņi

Verbēna dīgst

Un mana zudusī sirds

Atdzimst tās smaržā

Kas plīvo kâ maiga ēna