Ai, māmiņ, ai, māmiņ,

Lops es būšu, ne cilvēks:

Visa mana pavēdere

Lopa spalvām apaugusi.

Ai, māmiņ, ai, māmiņ,

Lops es būšu, ne cilvēks:

Visa mana pavēdere

Lopa spalvām apaugusi.

Ai, puisīti, ai, puisīti,

Tavu stīvu pipelīti!

Vienu reizi palūkoju,

Visu mūžu pieminēju.

Ai, puisīti, ai, puisīti,

Tavu stīvu pipelīti!

Vienu reizi palūkoju,

Visu mūžu pieminēju.

Baltas govis, baltas aitas,

Balta pati ganītāja;

Tik vien bija melnumiņa

Ka vēdera galiņā.

Brūtgānam rausi cepu,

Vidū dūru caurumiņu;

Brūtgāns rausi neapēda,

Caurumiņu taupīdams.

Budelīti tēvainīti,

Izmin manu vēderiņu;

Es tev došu cimdu pāri

Par vēdera izmīšanu.

Būt' mums tāda miežu vārpa,

Ka pašam pļāvējam,

Tad mums alus nepietrūktu

Ne rudeni, pavasari.

Danco, puika, cik tu gribi,

Neplēs manu lindraciņu;

Es tev došu, cik gribēsi,

Kad māmiņa neredzēs.

Dižens puisis ceļu gāja,

Savus gurnus gorīdams;

Es stāvēju ceļmalā,

Savus pupus skrūvēdama.

Dižens puisis ceļu gāja,

Savus gurnus gorīdams;

Es stāvēju ceļmalā,

Savus pupus skrūvēdama.

Diži ceļi, mazi ceļi

Satek Rīgas pilsētā;

Visas manas kakla dzīkslas

Satek pautu kulītē.

Dod, māmiņa, kam dodama,

Nedod mani kalējam:

Kalējam dzelzu pauti,

Tēraudiņa pipelīte.

Dod, māmiņa, kam dodama,

Nedod mani kalējam:

Kalējam dzelzu pauti,

Tēraudiņa pipelīte.